Manas 6, klases mīlas stāsts, Kurš sākās neizdevušās Valentīndienas dāvanas deļ.

 

 

Atgriežoties domās atpakaļ pagātnē, Bija Valentīndiena, tad man bija11gadi es ieraudzīju Deizijas jaunkundzi sešklasnieci, vņa mācijās klasi augstāk par mani. Notika patsbrīnišķīgākais atgadījums. Es iemīlējos. Tas bija maģiski. Es biju diezgan garšs savam vecumam, izstīdzējis, bet mans labākais draugs Badijs bija īss un gandrīz apaļšs..Bet tam nebija nekādas nozīmes, jo gandrīz visi puiš ibija īsāki par meitenēm.

Domas par šokolādi un pārsteigumiem nodarbināja mani par to kā sajā Valentīna dienā varētu pārsteikt savu “Mīlestību”. Es tik tikko spēju sagaidīt, kad dzirdēšu, ko mūsu skolotājs bija ielānojies, lai mēs kā klase daram. Pie Mūsu augstās klases logiem karājās pazīstami sarkanie eņģeļi un dažādas papīra sirdis. “Lai panāktu ar dekorācijām šo mīlestības noskaņu. Skolotāja paziņoja, ka tiks izlikta Valentīndienas kaste, kra bus iespējams iemest vēstulīti un saņems tas kuram tu gribēsi to addresēt.

Savukārt dāmām šķita , ka Valentīndienas svētkos – mūsu puiši nebija pietiekami nobrieduši. kā piepeši tas likās bērnišķīgi, stulbi un sentimentāls. Neatkarīgi, no tā mans draugs Badijs pateica man, lai es pārliecinātos, ka konteiners ir vismaz tikpat liels kā kurpju kaste. Tā būs mana pirmā pieredze izrādot meitenei savas jūtas.

Ejot uz skolu, neviens no mums neizlaida griešanos karuselī, kurš atradās rotaļlaukuma vidū, Bija jutama vēja brāzma, kamēr mēs griezāmies. trapeces un viņu ķēdes, rūcieni un apgriezāmies apkārt un apkārt. Tad pēkšņi iestājās klusums, kamēr mēs griezāmies galvu reibinošā ātrumā.

Kamēr mūsu skaistā Valentīndienas kaste stavēja uz palodzes, virs radiatoriem, mēs visu rītu, skatoties uz mūsu krunkainās saburzītās dāvanas veikumu. Lentes un auklas ļengani nokarājās, padarot dīvaini masīvu asiņojošu, pigmentu plankumu un visi tie pieskārās. Meitenēm , lai saņemtu dāvanas un vēstulītes, tas viss laiks vilkas ilgi.Kā skolotaja blogg lasot vēstures stunda par Svētā Valentīna dienu, pēkšņi, skaļi, poksķ poksķ pokšķ plūda no radiatora. Mēs visi sākam ķiķināt, kad mēs vērojām šokolādes pakšķ, pakšķ, pilēja no stūrī lielās sarkanas kurpju kastes ar uzrakstu “Ketlīna.” Pametu skatienu uz draugu, bet nebija neviena smaida vai smieklu,tikai viņa seja šausmās. Badijs bija iztērējis visu savu naudu un pavadījis visu savu brīvo laiku, lai to izgatavotu un pasniegtu savai mīlestībai.

 

Visbeidzot, pulksten trijos noxvanīja stundu zvans, un šī diena bija galā. Studenti paņēma savus mīļotos mēteļus un devās pa slapjo ceļu mājup, jo ārā lija lietus.. Es panācu savu draudzeni priekšnamā un palūdzu viņai satikties ar mani pāri ielai bibliotēkā.

Pēc vietas izvēles stūrī, es uzklāju galdu ar savām skaistajām šokolādes buču koņčam. Mēs sēdējām un runājām, līdz smaids pārslīdēja pār viņas   apaļiem vaigiem, tad izdzēram saldo sīruupu. šo Valentīna  dienu neviens no mums nekad neaizmirsa.