Izvēle starp diviem puišiem

Ja jums ir laiks, lūdzu, veltiet nedaudz laika, lai izlasītu manu sarežģīto mīlas stāstu…

Toreiz, 2002. gadā mācijos 8 klasē, iepazinos ar puisi, kurš man ļoti iepatikās visu laiku līdz vidusskolai. SĀku mācīties 9. klasē, mēs daudz runājām, mēs flirtējām un es jutos tā, it kā es viņu mīlu, lai gan patiesībā mēs bijām tikai labi draugi (mēs nekad neskūpstījāmies vai kaut kā tamlīdzīgi). Viņš flirtēja pārāk daudz, visi zināja, ka starp mums kaut kas ir, bet mēs nekad viens ar otru par to nerunajām. Izlaiduma gads gaja uz beigām un viņš vēl nebija lūdza mani kļūt par viņa draudzeni vai mēģināt nopietni ar mani aprunāties.. Es sāku sarunāties ar citu zēnu šajā laikā (nosauksim viņu puika # 2). Es atklāju, ka zēns # 1 pārceļas uz citu skolu, lai mācītos atlikušos 3 gadus

Vidusskolā es biju dziļi satriekta. Man bija tikai 15, tajā laikā es sagāju kopā ar puisi Nr 2, un vecāki par to neko nezināja.

Ir pagāja gads un es reizēm domāju par puiku # 1, joprojām ir spēcīgas jūtas pret viņu, lai gan es ar viņu nebiju runājusi tik ilgu laiku. Mūsu kopīgs draugs stāsta, ka viņš redzēja viņu autobusā un dabūja viņa tālruņa numuru, la iedotu man. Ar Zēns # 1 sāku runāt (tiešsaistes) pēc gada var nebūt īsti nekā ko teikt. Tas bija kā svaiga gaisa vēsma, it kā manas dzīves lielākā mīlestība bija atgriezusies pilnā spēkā (vēlreiz, mēs NEKAD nestāstījām viens otram, par savām jūtām cik ļoti mēs mīlējām viens otru..) – Bet.. bija vienīgā problēma Es jau 2 gadus biju attiecības ar puisi # 2, un es joprojām viņu mīlu. Kaut kā manās attiecībās # 1 atgriezās, pirms es nonācu , ti tālu ka meta ārā mani no skolas, jo viņš ietekmēja mani, – viņš atņēma man nevainību & iepazīstināja mani ar alkoholu – tāpēc nolēmu izbeigt lietas ar savu bF sākt visu no jauna ar zēnu…. # 1

Ikdienā mēs runājām, viņš paliks pie manis pa nakti un es pie viņa (mum bija tikai 17 tad..) Mēs varētējām klausīties mūziku un dzert. Tas bija apbrīnojams pusaudžu Romāns, mēs bija viens otram. Kādu vakaru, devāmies uz māju pusi, caur bīstamu vietu. Viņš nevēlēdamies lai es dodos mājās, pa nakti paliku pie viņa mājās. Mēs palikām nomodā visu nakti, vienkārši apskāvušies. Tas noteikti bija vēl…….. mīlestību, es joprojām biju iemīlējusies savā 1 st. Grūti sķirties ar to personu, kas ir paņēmusi tavu jaunavību.. vismaz tādai meitenei kā man.

Man viņa tik ļoti pietrū ka, lai gan viņš bija rupjš pret mani. Tas ir dīvaini, es zinu. Tur ir daudz sīkāk, ko stāstīt. Zēns # 2 bija nežēlīgs pret mani. Viņš sauca mani sliktos vārdos un sita man. Bet es viņu pārāk mīlēja, lai gan zēnā … & # 1 bija viss, ko meitene vispār varētu vēlēties, ka dzirkstele netika pilnībā pārvērst par liesmu, tāpat kā tas bija pirms tam, kad mācījāmies vel skolā.

Es “izšķīros” ar zēnu # 1 (mēs nebijām oficiāli, bet es teicu, lai man būtu vieglāk…), lai varētu atgriezties pie # 2.. Gadi gāja, un zēns # 1 & man kļuva par labu draugu, labākajiem draugiem.. atstāt pagātni aiz muguras un virzīties uz skaistu draudzību. Mēs joprojām tusējām ar mūsu kopīgajiem draugiem un sapratāmies…., bet viņš joprojām bija manī neprātīgi iemīlējusies un arī es.

4 gadus pēc tam, kad biju ‘salauzta’ ar viņu [# 1], mums bija 21, tagad …… mazliet gudrāki Es joprojām satikos ar puisi # 2, bija pagājuši jau 6 gadi, kopš esam kopā, un mums bija caur ALOT. Pagriezies es biju jau aptvērusi, ka man jau ir  21 vēlējās kaut ko jaunu dzīvē.. Man beidzās viss ar puisi  Nr 2 gribēja atkal # 1 atpakaļ (es zinu, izklausās egoistiski, taču es viņu mīlēju visu laiku.. vienkārši nepietiek, ar to tikai, lai uzsākt nopietnas attiecības ar viņu..) Zēns # 1 sacīja, ka viņam vajadzīgs laiks, lai visu apdomātu, jo arī viņam ar meiteni bija problēmas ar… redz (s) Nolēmu pārcelties uz Teksasu, bet tas neturpinājās ilgi. Biju tur apmēram 2 1/2 nedēļas, kad nolēmu atgriezties. Man ļoti pietrūka draugi un ģimene.

Kopā ar Zēnu # 1 sāku blēņoties atkal (galvenokārt sekss… draugi), taču es biju neprātīgi iemīlējusies viņā, un viņš bija viss, ko es vēlējos. Pagāja pāris mēneši un man kļuva garlaicīgi. Es viņu mīlēju, bet viņš mani garlaikoja. Tas gan nebija tāpat kā toreiz, kad mēs bijām 17. gadus veci. Es turējos tālāk no viņa, un, ka mēs bijām tikai draugi ar seksu dažreis. tajā laikā tā varēju un man nebija nekādu problēmu. Pēc dažām nedēļām viņš beidzot lūdza mani kļūt par viņa draudzeni. Es sacīju jā. Tas nelikās pareizi, kādu nezināmu iemeslu dēļ, pēc visa, ko mēs pārdzīvojām vai tiešām pēc visiem šiem gadiem mēs gaidījām šo ‘īpašo brīdi’ tā vienkārši nejutos tā, it kā tas būtu īstais laiks…… tik man beidzās viss ar viņu vēlreiz. (tas bija 2009)

Lai gan es pārtraucu attiecības ar viņu… dažus mēnešus vēlāk mēs gājām atkal viens pie otra. Es vēlējos pavadīt nakti kopā ar viņu, un mēs joprojām bijām vienkārši seksa partneri…… jo patiesībā joprojām satikos ar draugu, nr. 2 nu jau 7 gadus. Nez kāpēc viss izčākstēja starp zēnu # 1 un tāpēc es atgriezos… # 2 un # un pēc kāda laiciņa atkal izšķīrāmies un šajā laikā es sāku satikties ar daudz vecāku vīrieti, viņam bija 50 un mēs satikāmies gandrīz 8 mēnešus.

tik TAGAD ŠĪ GADA… Izšķīros # 2 oficiāli  PAR LABU, bet Viņš sagājās man aiz muguras (mēs nekad, vairs viens otram nepieskārāmies. ne reizi.. tikai viena nakts, kad viņš mani stūma šūpolēs pie rotaļlaukuma) Viņš atzinās, man kaut ko, kas lika man saprast, KĀPĒC viņš manī bija tik ļoti iemīlējies, pēc visa šā laika.. Es biju viņa pirmā… Es gribēju paņēmt savu nevainību atpakaļ, kad mums bija 17.  Viņš nespēja izturēt…. būt prom no manis

Tas ir bijis grūts mēnesis, kopš mēs esam oficiāli. Mans vienīgais jautājums ir……… Lai gan sev nepieciešamo mīlestību, esam atraduši kas mums ir katram, kas ir tik reāla, kas tas ir. Es viņu ļoti mīlu un viņš ir mans aizstāvis.. labākais draugs, uzticības persona, mīļākais……… mīlulīts, bet es gribu skriet prom no viņa.

Man ir apnicis viņa sāpes. Viņš mani gaidīja  9-10 GADUS- Viņš skatījās manī un raudāja manu aizskarošas attiecības. noslaucīja asaras viņš Tā kā mums bija 14 gadi, ka VIENMĒR esam viens otram. Vienmēr esmu viņu mīlējusi, vienalga ko, bet es gribēju….. nekad neskaties atpakaļ un Es gandrīz sajutos kā Džūlija Robertsa, aizbēgusī līgava… Kas tas ir? Kas man kaiš? Un šoreiz, kad mēs bijām nolēmuši atkal saiesim kopā, viss likās tik labi.. Mēs sēdējām uz šīs sienas, okeāns bija zem mums un mēs vērojām saulrietu, . Mēs tur sēdējām kādas 2-3 stundas tikai runājām, viens otru balstīdami.. Viņš teica: “Es vienmēr esmu vēlējies tevi, zini, ka…. Es gribu būt kopā ar tevi..” Pareizi, jo saule rietēja aiz apvāršņa…. es viņam teicu “Es gribu būt kopā ar tevi pārāk….” Tā bija pilnīgi ideāla un es jutu tik daudz mīlestības, taja brīdī

Bet…..

Kas ar mani nav kārtībā?? Kāpēc man gribas aizbēgt no šādas ideālas mīlestības?? Un kāpēc man joprojām patīk mans bijušais draugs, 9 gadus, un viņa tik ļoti pietrūkst? Palīdziet man, attapties!!! Es negribu izsviest labu preci, tagad 24 esam atkal. mēs noteikti nekļūstam jaunāki. Es uzskatu, ka ir īstais laiks sākt jaunu dzīvi ar viņu.. Esmu domājusi par precībām un mūsu nākotni kopā.. vienlaikus Es gribu, AIZBĒGT!