Kad Devos uz Misūri pirkt fermu, man nebija nejausmas, ka satikšu savu dzīves mīlestību

Veins vienmēr sapņoja par savu zemi. Šis sapnis devaviņam ispēju satikt savu sapņu meiteni.

Kādā vakarā OTRĀ pasaules kara laikā, es sapņoju, ka man pieder zemes gabals. Tāpēc es pārcēlos no centrālās Ilinoisas uz Misūri štatu, lai Shelbinā nopirktu 236 akrus zemes $6,000. Uz zemes gabala atradās zemesceļa un bija pa pusei lauksaimniecības zeme ar koku, ar vecu māju, kurā nebija tekoša ūdens vai elektrības. Protams, tas nav tas, kas būtu jūsu sapņu lieliskais īpašums. Bet tā bija manējā.

Es biju viens pats pirmo reizi mūžā, un es jutos brīvs. Tā lauku smarža tie skaitie vakari un rīti. Manas dienas bija piepildītas no ausmas līdz rietam, viens pats sēju kukurūzu. Ēšanas laiks nāca un gāja, un es tik tikko atcerējos, ka man ir vajadzīgs arī ēst.

Es gan teiktu, ka tas bija lielisks panākums  Misūri. Tomēr, kad es devos uz veikalu, lai nopirktu sev nepieciešamās lietas, es iepazinos ar jauku sievieti, vārdā Espa, viņa strādāja tajā veikalā, tajā brīdī atradās viņa aiz letes. Arī es ar viņu tikos svētās Marija katoļu baznīcā Shelbinā katru nedēļu. Vēlāk uzzināju, ka viņas menedžeris iztaujāja viņu par “garais zēns (un atbilstošo bakalaura) no Ilinoisas, kurš dzīvojot laukos, vecā mājā, kurā nav ūdens, nav elektrības un nav mājsaimnieces.”

Espa un viņas māsa drīz apmeklēja manu saimniecību un atnesa un pielika dažus aizkarus, lai būtu mājīgāk.. Lai izrādītu savu pateicību, es paņēmu Klodeti ārā pavizināties manā 2 ½ -ton autiņā mašīnā. Mēs apprecējāmes 1954. Gadā un kopā esam vairāk nekā 62 gadus!

Es vēlāk pārdevu Misūri fermu ar $3,500 peļņu un nopirku 40 akrus Ilinoisā. Daudzu iemeslu dēļ, pērkot Misūri fermu tā bija laba doma. Man vienmēr būs dārgas atmiņas, ka man piederēja saimniecība un kura es satikt savu mīļoto. Nenožēloju nevienu dienu, kuru varēju pavadīt tur, katrs randiņš bija neaizmirstams.